Image

Zāliena mēslošana

Mēslošanas būtība

Zāliena mēslošana ir svarīga, tā būtība ir nodrošināt augus ar barības vielām, lai tie varētu spēcīgi augt, veselīgi attīstīties, ātri ataugt pēc pļaušanas vai lietošanas un izturēt konkurences cīņu ar citām augu sugām.

Būtiskākais par mēslošanu:

  • Vienmērīgi izkliedēt plānoto daudzumu uz visu zālienu
  • Labāk mazāk kā vairāk
  • Mēslojot pārvietoties vienā ātrumā
  • Nedrīkst mēslot saulainā laikā
  • Pēc mēslošanas kārtīgi jāsalej viss zāliens
  • Strādājot lietot aizsargbrilles, cimdus, pēc izkliedēšanas rūpīgi mazgāt rokas
  • Ja mēslojums izkaisīts uz celiņiem, noteikti jānotīra

Nebērt mēslojumu traukā vai iekārtā uz zāliena, lai nenobirst.

Kad mēslot?

Jāmēslo tad, kad zālienam barības vielas ir nepieciešamas. Svarīgākais ir ‘palīdzēt’ zālienam gūt spēkus un sazaļot pavasarī. Uzreiz, sākoties veģetācijai, jeb parādoties zaļumam, kas parasti ir ap aprīļa vidu vai maija sākumu, lieti noderēs kompelkss mēslojums, kura pamatelements būs slāpeklis. Zāliens spēs ātri radīt zaļo masu, attīstīt saknes, cerot, aizaugt ziemas bojātās vietas un apsteigt nezāles.

Vasaras vidū vēlams dot sabalansētu mēslojumu, kurā joprojām dominē slāpeklis, taču arī Kālijs jau parādās lielākos apjomos. Atkarībā no rudens, pēdējai mēslošanai būtu jāseko septembra sākumā, vēlākais vidū (ja ir laistīšanas sistēma un zāliens tiek labi kopts), tomēr sākot ar septembri šādu lēmumu jāizsver ļoti rūpīgi. Sezonas noslēgumā pēdējās mēslošanas veic ar komplekso mēslojumu, kur pamatā ir kālijs un maz vai nemaz slāpeklis!

Jo intensīvāk lietots/kopts zāliens, jo biežāka mēslošana būs nepieciešama

Mēslošanai nevajadzētu izraudzīties saulainu pusdienlaiku, jo sevišķi slāpekli saturoši mēslojumi var izraisīt augu apdegumus – no nelieliem dzelteniem pleķiem, līdz lieliem izdegušiem bojājumiem. Ideāli mēslošanu veikt lietus laikā vai brīdi pirms lietus – dabiskā veidā zāliens nonāks augsnē pie augu saknēm un slāpeklis nepaspēs izgaist. Ja lietus nelīst, tad jāmēslo vakarpusē + zāliens jānolaista, lai mēslojums noskalojas no lapiņām.

Kā mēslot?

Mēslot piemājas zālienu var 2 veidos – mēslojumu kaisot ar rokām vai ar speciālu izkliedēšanas iekārtu. Precīza un vienmērīga minerālmēslu izsēja ir ļoti svarīga, jo nevienmērīgi izsējot zāliens var kļūt ‘viļņains’ vai ‘pleķains’- t.i. vietās, kur būs trāpījis vairāk mēslojuma būs tumšs, un vietās, kur tas nebūs ķēris, būs dzeltenīgs.

Mēslojumu izkliedējot ar rokām, svarīgi kaisīt mazāku daudzumu un vairākos virzienos, īpašu uzmanību pievēršot maliņām un grūtāk aizsniedzamām vietām.

Uz 1m2 parasti lieto ap 25g/mēslojuma. Ieteiktu nosvērt 25g un redzēt, cik tas ir saujā.

Būtiski ražīgāka un precīzāka zāliena mēslošana būs ar centrbēdzes principa sējmašīnas, kas mēslojumu vienmērīgi izkliedē līdz pat 8m platā joslā. Svarīgi iekārtu ieregulēt uz mazāku izsējas normu un zālienu ‘pārstaigāt’ vairākkārt, nevis censties atbilstošo daudzumu uzbērt vienā gājienā.

Cik mēslojuma jālieto zālienam? Veikalu plauktos bieži varam redzēt mēslojumu, kas jau saucas atbilstoši konkrētam mērķim, piem. ‘Mēslojums zālienam pavasarī’ vai ‘rudens mēslojums’ – šādi ražotājs jau atvieglojis mūsu izvēli, tomēr, pamatzināšanas mēslošanā noderēs, lai būtu drošs par pareizo izvēli.

Universāls padoms būs lietot kompleksu mēslojumu (kas satur iespējami vairāk mikroelementus) ar izsējas normu 15-25g/m2

Mēslojumi zālienam ir samērā dažādi dēļ to sastāva un lietošanas laika un mērķa. Galvenais, kas jāpārzina, ir mēslojuma sastāva marķējums, ko noteikti var ieraudzīt uz iepakojuma kā formulu, piemēram, NPK 22:7:12+2S, kas nozīmē, ka mēslojums satur galvenos elementus – slāpekli (N), fosforu (P) un Kāliju (K), un šo element tīrvielas saturs konkrētajā mēslojumā ir attiecīgi 22% no masa slāpeklis (22g uz 100g mēslojuma), 7% no masas fosfors (7g uz 100g) un 12% kālijs (12g uz 100g), papildus tam, šis mēslojums satur Sēru (S). Ļoti vienkāršojot, jo garāks element saraksts, jo labāk, taču galvenā nozīme ir NPK attiecībai. Pavasarī lielāka loma ir slāpeklim, tāpēc jāizvēlas slāpekli vairāk sarturošs mēslojums (piem. NPK 24:6:12, NPK 18:9:9), vasarā slāpekļa pārsvars var būt mazāks (piem. NPK 16:16:16 vai NPK 20:10:10), rudenī slāpekļa saturam jābūt minimālam, vai to vispār nevajag (piem. NPK 5:10:22 vai NPK 0:5:12). Mēslojumi, to ražotāji un to tirgū piedāvātās receptes ir ļoti dažādas, pie tam, pa gadiem tās mainās!

 Šeit norādītie sastāvi noteikti jāuztver tikai kā vadlīnijas, jo nav īpaši svarīgs konkrētā skaitļa lielums, svarīga kopējā proporcija starp elementiem un sastāva atbilstība sezonai

Galveno barības element apraksts.

Slāpeklis (N) atbild par auga fizisku augšanu, zaļo masu, krāsu. Slāpekļa trūkums redzams kā lēnāk augošs, dzeltenīga vai bālgans, vājš zāliens. Sevišķi būtisks nodrošinājums ar slāpekli ir zālienam veģetācijas sākumposmā (pavasaris/vasara), taču gatavojot zālienu ziemai tas ir pat nevēlams, jo augiem ir jānobriest un jāsagatavojas ziemai. Slāpeklis ir viegli gaistošs elements, tas iztvaiko un ātri izskalojas, sevišķi smilts augsnēs. Tātad svarīgi slāpekli saturosšu mēslojumu kaisīt mākoņainā laikā, īsi pirms lietus vai uzreiz to noskalot ar laistīšanas sistēmas iedarbināšanu. Praktiski slāpeklis ir zāliena kopēja ‘izsniegts’ barības elements, kura nodrošinājuma periods ir atkarīgs no mēslojuma veida – pamatā veikalos ir pieejami ātras/īsas iedarbības slāpekļa mēslojumi, taču ir pieejami arī ilgas iedarbības slāpekļa mēslojumi, kas lēni šķīstot, darbojas pat vairākus mēnešus ilgi.

 Fosfors (P) atbild par augu sakņošanos, ziediem un augļiem. Zāliena gadījumā svarīgākā ir sakņu attīstību stimulējošā funkcija, jo spēcīgam zālienam sakņu dziļumam ir jābūt dziļākam par 15cm. Saknes atbild par barības vielu un ūdens uzņemšanu, tāpēc to attīstība un dziļums ir ļoti būtisks. Fosfors sievišķi nepieciešams zāliena dīgšanas un augšanas sākumposmā, tātad ierīkojot zālienu un zālienam pavasarī sākot intensīvu augšanu. Zāliena jomā ir vienkāršs likums: nav sakņu – nav zāliena! Fosfors labi uzkrājas un saglabājas augsnē, tāpēc tā lietošana ir vienkāršāka.

 Kālijs (K) atbild par auga šūnu stiprību, cukuru veidošanos, nobriešanu un gatavību ziemošanai. Uzlabo augu pretestību pret dažādām ārkārtas situācijām – sausums, karstums, sals, slimības, kas parasti piemeklē novājinātus zālienus (nepietiekama mēslošana, laistīšana,  pārāk intensīva lietošana u.c.). Kālija svarīgums pieaug sezonas noslēgumā un ziemošanas laikā. Kālijs, līdzīgi kā fosfors uzkrājas un saglabājas augsnē, tāpēc tā lietošana ir vienkāršāka, tomēr sporta zālienos ar zemu organiskās vielas saturu un augstu ūdens caurlaidību (kādiem jābūt labiem sporta zālieniem!) kālijs izskalojas ļoti ātri un tā krājumi regulāri jāpapildina. Kālija sezonas apjoms jāplāno tuvs slāpekļa apjomam.

Augu barošanās sistēmā būtiska loma ir arī daudziem citiem elementiem (mikroelementiem) – magnijam, kalcijam, mangānam, sēram, dzelzij, cinkam, boram u.c. Zāliena mēslošanā jāņem vērā arī tas, ka kāda elementa trūkums vai pārbagātība var traucēt vai pat paralizēt cita elementa uzņemšanu un darbojas princips – visu nosaka elements, kas ir nodrošināts visnepilnīgāk – lai cik daudz būtu elementu un lai cik augsts to nodrošinājuma līmenis, visu noteiks elements, kas būs piegādāts nepietiekoši. Tāpēc kopjot sporta zālienu, jāpievērš ļoti lielu uzmanību barības vielu saturam augsnē, kā arī pārdomātai un pamatotai mēslošanas sistēmai. Arī augsnes skābumam ir būtiska nozīmē augu barošanās procesā – augsnes skābums ietekmē augu spēju uzņemt barības elementus!

 Biežākās kļūdas mēslojot:

  • Mēslot saulainā laikā – radīsies zāliena apdegumi! Būtiski mazāka efektivitāte, jo slāpeklis ir gaistošs;
  • Bērt mēslojumu traukā vai iekārtā uz zāliena – nobirstot garām, izdegs zāliens!
  • ‘Raibs vai viļņais zāliens’ – nevienmērīga izkliede ar rokām vai iekārtu
  • Nepiemērotas iekārtas lietošana var novest pie svītrām, izdegušiem pleķiem.
  • Nevienmērīga izsēja – iegūstam raibu vai strīpainu zālienu.
  • Labā ziņa – ar laiku zāliens ataug!

    Ja uz zāliena izbirst lielāks daudzums mēslojuma (arī sauja vienā punktā ir daudz!) – rūpīgi savākt iespējami vairāk izbirušā mēslojuma, uzreiz šo vietu salaistīt ar ūdens strūklu, tādējādi samazinot mēslojuma koncentrāciju un novēršot zāliena apdegšanu.

    Ja Jūsu aizraušanās ar zālienu ir nopietna vai arī tas kādu iemeslu pēc neaug kā gribētos un pārējie aspekti tiek nodrošināti labā līmenī (pļaušana, laistīšana), tad pirmais uzdevums ir saprast esošo situāciju – augsnes sastāvu un nodrošinājumu ar barības vielām. Lai noteiktu barības vielu saturu augsnē, nepieciešams veikt augsnes ķīmiskās analīzes un paraugā noteikt galvenos lielumus: organisko vielu saturu %, augsnes skābumu jeb pH skaitli, Kālija un  Fosfora  saturu. Tikai zinot šos lielumus, var izstrādāt precīzu mēslošanas plānu, lai zāliens optimālā daudzumā saņemtu tieši nepieciešamās barības vielas. Šādas analīzes var veikt Valsts augu aizsardzības dienesta agroķīmiskajā laboratorijā. Rezultātu lasīšanai un secinājumiem būs nepieciešamas zināšanas vai profesionāļu padoms.


Citi padomi

Apskatīt paklājzāliena piedāvājumu

Pieteikties apmācībām

Paldies, EasyGreen pārstāvis vistuvākajā laikā ar Jums sazināsies par turpmāko sadarbību!

Nav aizpildīti visi obligātie lauki

Sazinies ar mums

Uzzini vairāk par paklājzālienu, tā ieklāšanu un izmaksām

Lieliski, ka uzrakstījāt!

EasyGreen pārstāvji ar Jums sazināsies divu darbadienu laikā.

Nav aizpildīti visi obligātie lauki

Saņem 5% atlaidi paklājzāliena pirkumam!

Piesakies zāliena kopšanas padomiem un saņem 5% atlaidi paklājzāliena pirkumam!

Piesakies zāliena kopšanas padomiem

Piesakies zāliena kopšanas padomiem un saņem 5% atlaidi paklājzāliena pirkumam!



Pieteikšanās veiksmīga!

Pārbaudi savu e-pastu, lai uzzinātu kā izmantot 
5% atlaidi paklājzāliena pirkumam!

Nav aizpildīti visi obligātie lauki
Open chat