Rudenī daba gatavojas mieram un atpūtai, augu augšana palēninās līdz apstājas pavisam, augi nobriest un gatavojas ziemošanai, kas dabā vienmēr ir pārbaudījums.
Rudens zālienā vairāk asociējas ar pacietību un mieru, ne tik daudz ļoti aktīvu rīcību, kā tas ir pavasarī un vasarā. Taču, viss, kas rudenī jāpadara ir patiesi svarīgi
Rudens un zāliens
Zāliena augšana un nobriešana rudenī ir saistīta ar zāliena lietošanas un kopšanas režīmu vispār – jo intensīvāk par zālienu rūpējamies sezonā, jo svarīgāk to pareizi kop rudenī un gatavot ziemai.
Pļaušana rudenī jāveic atbilstoši zāliena augšanas ātrumam, vissvarīgāk pļaut tik ilgi, cik zāliens aug, bieži, zāliena augšana apstājas, pļaujmašīna tiek nolikta ziemot, taču nāk siltāks laiks un zāliena augšana atsākas. Īpaši aktuāli tas ir pēdējā desmitgadē, kad zāliena pļaušana novembrī un pat decembrī nav nekas ārkārtējs. Īso ziemu jāizmanto arī pļaušanas tehnikas aprūpei un gatavošanai jaunajai sezonai.
Rudenī svarīgi zālienu pļaut līdz tas tiešām vairs neaug
Laistīšana jāturpina tikai tik ilgi, kamēr daba par mitrumu negādā pati – mūsu platuma grādos jau sākot ar septembri, laistīšanas režīms jāpielāgo nokrišņiem, visbiežāk, zāliena laistīšana ir izņēmums. Ja ir laistīšanas sistēma – nākot stabilam salam, jāparūpējās par tās ieziemošanu, šļūteņu un laistītāju iztukšošanu, novietošanu glabāšanā.
Zālienu rudens pusē vairāk mēslo, nodrošinot Kālija saturu un no septembra vidus izslēdzot slāpekļa mēslojumu (izņemot porfesionālus sporta zālienus), pretējā gadījumā zāliens nepaspēs nobriest.
Viens no rudens svarīgākajiem darbiem zālienā, ir tā tīrīšana. Tuvojoties ziemai, zālienu vēlams kārtīgi iztīrīt vairākas reizes, lai izņemtu no zelmeņa un velēnas virskārtas visu organisko masu, kas sakrājusies no pļaušanas, krītot koku lapām un skujām. Jo tīrāks zāliens, jo labāk tas pārziemos. Pēdējā tīrīšana seko pēdējais pļaušanai – pēdējos gadījumos ‘pēdējie’ gadās pat 3 piegājieni. Un jo labāk zālienam.
Zāliens un ziema
Ziema ir nopietns pārbaudījums augiem, īpaši labi koptam zālienam. Klasiska ziema ar kailsalu, kam seko stabils sals, bieza sniega sega, kas turas līdz pavasarim, zālienam būtu ideāla. Taču realitāte ir cita – garš un mitrs rudens, sala uzplaiksnījumi, silti periodi, kad astākas veģetācija, atkušņi, kas mijas ar ziemu. Vai zāliens ir jākopj ziemā? Protams, nē, taču par to var parūpēties arī ziemā.
Ja ziema bez sniega un laiks slapjš – pārvietošanās pa zālienu to tikai traumēs, līdz pat nopietniem velēnas bojājumiem, jo ziemā sakņu sistēma ir ļoti vāja, tā velēnu nesatur, augsne mitrumā kļūst dubļaina un viegli radīt nopietnus bojājumus.
Pa sasalušu zālienu arī nevajadzētu daudz pārvietoties, jo sasalis zāles stiebrs fiziski pārlūzt, ja šādā brīdī zālienam slodze būs intensīva, bojājumi uzreiz nebūs manāmi, taču tie būs nopietni.
Ziemā svarīgākais ir lieki nestaigāt pa piesnigušo zālienu. Skaidrs, ka pikošanās un sniegavīru celšana ir neatņemam ziemas prieku sastāvdaļa, taču, jāizvairās no taku, celiņu iestaigāšanas sniegā, jo īpaši slapjā sniegā, kad katrs solis sniegu pārvērš ledū. Ja vienmērīgi nomīda lielāku slapja sniega laukumu, tas kūstot, var izveidoties savdabīgs ledus ‘vāks’, kas kūst lēnām un zāliens zem tā ir patstāvīgā mitrumā un bezgaisā. Šādā gadījumā vēlams šādus ledus laukums sašķelt ar asu priekšmetu, iespējami nebojājot zālienu.
Ja tīrot celiņus un piebrauktuves, zāliena izveidojas vaļņi – pavasarī sākoties atkusnim, jārūpējas, lai šie vaļņi tiktu izjaukti, irdināti un izsvaidīti, lai izkūst tikpat ātri kā pārējais sniegs dārzā, tad arī zem šiem vaļņiem esošais zāliens būs cietis iespējami mazāk.
Ziemā vēlams zālienā neveidot tīrītas taciņas, jo šajās vietās zālienam ir pilnīgi citi apstākļi kā blakus zem sniega segas. Pavasarī šādas vietas varēs redzēt kā dzeltenas, praktiski iznīcināta zāliena joslas.
Īpaši svarīgi zālienu nelietot pavasarī, kad augsnes virskārta atkususi, taču dziļāk augsne joprojām ir kā akmens – virskārta ir ļoti trausla un to pārvērst dubļu masā vajag vien dažas reizes pārejot pāri zālienam. Kad augsne pilnībā atkūst, zāliens strauji nožūst un varēs sākt pavasara darbus!
Ziemas labākā īpašība ir, ka tai vienmēr seko pavasaris un zāliena gads var sākties no jauna un priecēt mūs ar skaistu, zaļu mauriņu.
